Šeit var uzzināt visu par un ap tetovējumiem :)
ceturtdiena, 2014. gada 27. novembris
Tetovējumu skaidrojumi.
Asaru lāses tetovējuma nozīme.
Bezdelīgu tetovējumi.
Bezdelīga ir populārs tetovējums Rietumu kultūrā. Visbiežāk tā tiek attēlota kopā ar četrlapu āboliņu, pakaviem un citiem veiksmes simboliem. Pati par sevi bezdelīga ir cerības, pavasara, ātruma, jaunības un veiksmes iemiesojums. Tiek uzskatīts, ka bezdelīga nes veiksmi un dod spēku.
Delfīna tetovējuma nozīme.
Delfīni jau no sendienām ir bijuši cilvēku mīluļu godā. Tos cienīja, tos pielūdza un tos apbrīnoja. Šīs gudrās un skaistās zivis ar savu uzvedību un dzīvesveidu ir patiesi pelnījuši cilvēku mīluļu godu.
Delfīna tetovējuma nozīme var nedaudz mainīties atkarībā no konteksta vai stilistikas, bet tā vienmēr ir tikai pozitīva, un der līdzīgi gan sievietēm, gan vīriešiem.
.jpg)
Drakonu (pūķu) tetovējumi.
Drakons ir klasisks tetovējums, vienlīdz populārs gan vīriešiem, gan sievietēm. Drakona attēls tetovējumā parāda lielo ietekmi, kādu ir atstājusi japāņu un ķīniešu kultūra mūsu apziņā pēdējo divsimt gadu laikā. Austrumos drakons simbolizē četras stihijas – Zemi, Vēju, Uguni un Ūdeni, kā arī četras debespuses – Austrumus, Rietumus, Ziemeļus un Dienvidus. Šīs būtnes vienlaicīgi ir ūdens, zemes, debesu un zemūdens pasaules simboli. Jokeri austrumnieku izpratnē, tā teikt.
Drakoni (pūķi) ir zināmi jau izsenis. Šīs gigantiskās, spārnotās, uguni spļaujošās būtnes atgādina aizvēsturiskus dzīvniekus – dinozaurus, kas dzīvoja uz Zemes pirms miljoniem gadu. Tomēr drakons parādījās tieši pateicoties cilvēka iztēlei. Tā pamatā, iespējams, ir daudzie Ķīnā un citās pasaules malās atrastie dinozauru un citu gigantisku dzīvnieku arheoloģiskos izrakumos atrastās atliekas. Daudzām tautām drakoniem varēja būt absolūti pretēja simboliskā nozīme.
Ķīnā šīs mitoloģiskās būtnes bija pārdabisko spēku un imperatora varas simbols. Esot lietus dievs, drakons bieži tika attēlots ap tuvojošiem negaisa mākoņiem. Drakoni tik spēcīgi ir iesakņojušies ķīniešu kultūras mītos un leģendās, ka jau reizēm tiek uzskatīti par ķīniešu tautas priekštečiem. Arī Japānā viens no imperatoriem reiz paziņoja, ka viņš ir nemirstīgā un paša spēcīgākā drakona pēctecis. Tādēļ nav brīnums, ka uz japāņu imperatoru drēbēm ir daudz drakonu attēlu, kas simbolizē imperatora varu un drakonu aizsardzību.
Kā jau tika minēts, drakoni pārstāv četrus elementus – no šejienes loģiski izriet arī mīti par drakonu dominanti gaisā, ūdenī, ugunī un uz zemes. Katras šīs stihijas drakoniem bija savas īpatnības. Ķīniešiem uguni spļaujošs drakons bija saistīts ar zibeni, pērkonu un lietu, tā simbolizējot auglību. Ūdens stihijas drakoni tika uzskatīti par aizsargiem, kā arī bija aizbildņi visām upēm, ezeriem un strautiem, pat privātajiem baseiniem. Papildus stihijas pārstāvošajiem drakoniem, ir mīti un leģendas arī par specifiskiem drakoniem. Piemēram, folklorā ir drakoni, kas apsargā dārglietas, kalpo kādam utt.
Tāpat japāņu un ķīniešu kultūrās ir daudz stāstu par to, kā pēc ilgstošiem ceļojumiem būtnes pārvēršas par drakoniem. Japānā, piemēram, bieži tiek stāstīts par karpām un Koi zivi, kas sava grūtā ceļa galā pārvēršas par drakoniem.
Līdz budisma parādīšanai drakoniem bija galvenā loma ķīniešu un japāņu tautas ticējumos, tāpat arī daosiešu. Devītajā gadsimtā ķīniešu drakons parādījās arī budisma mākslā, kur tas ieguva Budas un budisma svēto likumu aizstāvja lomu. Tā attēls parādījās virs dievnamu vārtiem un uz kapakmeņiem, lai aizsargātu no ļaunajiem gariem. Vispazīstamākie drakonu attēli parādījās devītajā gadsimtā – šajos attēlos drakoniem bija zvīņaina āda, ķepas ar asiem nagiem, mazi radziņi, lielas acis ar biezām uzacīm un asi zobi. Savā bezspārnu iemiesojumā drakons simbolizēja varavīksni.
Rietumos drakons viennozīmīgi simbolizēja ļaunumu. To saistīja ar čūsku-kārdinātāju no Paradīzes Dārza, kas bija visas cilvēces nelaimju pirmsākums. Vēlāk parādījās apraksti par dažu svēto cīņām ar ugunspūķiem, piemēram svētā Mihaila. Var atrast attēlus, kuros ir iemūžināta svētā Georgija cīņa ar jūras drakonu, kurā svētais, esot Anglijas aizbildnis, nepārprotami uzvar.
Grieķu un romiešu civilizācijās karavīri kaujas laikā nēsāja drakonu attēlus kā terora simbolu. Drakoni tika zīmēti arī uz vikingu kuģiem, ķeltiem drakons bija suverēnās varas simbols. Anglosakši drakonu attēloja pēc saviem ieskatiem. Šodien Sarkanais Drakons ir Velsas simbols.
Lai kur neparādītos drakons, tā spēks un vara tika izmantoti vai nu aizsardzībai vai kā ļaunie spēki, kas ir jāuzveic. Uzvarēt uguni spļaujošo drakonu tika uzskatīts par augstāko cilvēka vīrišķības un izturības kritēriju. Ir daudz leģendas par senās Grieķijas varoņiem, kas cīnījās ar drakoniem.
Mūsdienās mēs varam redzēt visdažādākos drakonu attēlus, kas norāda uz dažādām īpašībām – aizsardzību, dievišķīgumu vai briesmoņiem. Ķīniešu astroloģijā cilvēks, kas dzimis drakona zīmē, dzīvē būs līderis.
Drakona tetovējums bieži tiek izmantots kā varas un spēka simbols. Tāpat drakoni ir garīgo un maģisko īpašību simboli. Būtībā tie ir vieni no pašām pazīstamākajām mitoloģiskajām būtnēm pasaulē. Viens no iemesliem, kādēļ drakonu tetovējumi ir tik pieprasīti – tā ir to piesātinātība ar visdažādākajām krāsām un dizaina bagātība. Visdažādāko drakona attēlojamo iespēju dēļ katrs viegli var atrast sev piemērotu kreatīvu zīmējumu.
Ir divu veidu visbiežāk izmantojamo drakonu tetovējumu konstrukcijas. Pirmais – tas ir Rietumu drakons, kam ir zvīņains ķermenis, spārni kā sikspārnim un garš kakls. Otrais – tas ir Austrumu Drakons – tā ķermenis vairāk ir līdzīgs čūskai un tam nav spārnu. Rietumu drakons, galvenokārt ir populārs pateicoties mitoloģiskajiem vēstījumiem, nevis kādai dziļākai jēgai. Tomēr dažreiz ir izņēmumi, piemēram, ķeltu drakons „Dzīves aplis”, kas simbolizē dzīves cikliskumu. Drakoni tāpat var simbolizēt lepnumu par saviem vēsturiskajiem pirmsākumiem – kā piemērs ir Velsas Sarkanais drakons. Ja skatamies uz Austrumu drakoniem, tad šeit tie ir vairāk kā vienkārši čūskveidīgi radījumi. Šeit drakoni simbolizē stihijas. Neesot ne labie, ne ļaunie, tie var būt gan labi, gan cietsirdīgi.
Kaut arī vairākums drakonu tetovējumi ir krāsaini, tie var būt stilizēti un uztetovēti melnā vai dažādu pelēko toņu gammā. Brīnišķīgs variants ir melnās un sarkanās krāsas salikums, tādus bieži izmanto tribal stila tetovējumiem. Ņemot vērā drakonu nepastāvīgo būtību, var izveidot neskaitāmas zīmējumu variācijas, izmantojot fonu kā noteicošo elementu.
Melns vai krāsains, aizņemot necik vietas vai uztetovēts pa visu ķermeni, neatkarīgi no dizaina, drakona tetovējums simbolizē spēku, cēlsirdību, maģiju un pacelšanos virs ikdienišķuma. Drakoni bieži tiek izmantoti kā vēlamās pašizpausmes simbols, kādu mēs vēlētos redzēt sevi – stipru un brīvu.
Dzīvnieku tetovējumi.
Praktiski katram cilvēkam ir vismaz viens dzīvnieks no visa plašā faunas klāsta, kas viņam patīk. Visbiežāk tie ir mājdzīvnieki, piemēram, suņi vai kaķi, dažreiz putni, zivis vai pat amfībijas. Dažreiz cilvēkiem patīk mežonīgāki zvēri, citreiz kaut kas ekstraordinārs. Neatkarīgi no tā, kāds dzīvnieks visvairāk patīk Jums, ir neskaitāmi daudz veidu, kā izteikt savu apbrīnu dabas daudzveidībai ar dzīvnieku tetovējumu palīdzību.
Mūsdienās vispopulārākie ir virszemes četrkājaino dzīvnieku tetovējumi, it īpaši tādu plēsīgu zvēru, kā lauvu, vilku un tīģeru, attēli. Tomēr ar jebkuru dzīvnieku var izveidot veselas gleznas, parādīt tos nereālā situācijā, krāsās vai izskatā, vai vienkārši uztetovēt dzīvnieku tādu, kāds tas ir. Piemēram, var uztetovēt zirgu (ātruma un brīvības simbols), kas auļo pa lauku, var uzzīmēt koijotu (Amerikas indiāņu mitoloģijā krāpnieks), kas maina savu formu vai vienkārši žirafi (psiholoģiskās vērības un intuitivitātes emblēma) ar garu kaklu, kas izstiepjas pa visu kāju.
Arī jūras dzīvnieku tetovējumi ir ļoti populāri. Tetovējumiem pats pateicīgākais jūras iemītnieks ir delfīns, jo to var izmantot dažādās formās, vienlaicīgi simbolizējot brīvību, labsirdību un rotaļīgu raksturu. Krabji, kā likums, visbiežāk tiek attēloti savā astroloģiskajā iemiesojumā, tomēr daudzi cilvēki veido stilizētus futūristiskus krabju tetovējumus šī dzīvnieka neparastā „ne no šīs pasaules” izskata dēļ. Tāpat bieži tiek tetovēti dažādas sīkās jūras radības, kas parasti simbolizē „brīvi peldošu” raksturu noteiktu elastīgumu. Reizēm pat tiek tetovēti ciklopi – sīkas jūras radībiņas ar gandrīz caurspīdīgiem, asaras lāses formas ķermenīšiem un garām sarkanām ūsiņām.
Samērā bieži tetovējumos tiek attēloti kukaiņi. Kaut arī vairākumam cilvēku šīs klases pārstāvji asociējas ar rāpošanu, daudzi ir apburti ar to neparasto izskatu, aizraujošo vēsturi un dziļo simbolismu. Piemēram, zirnekli (garīgā potenciāla un izaugsmes simbols) var attēlot nedabīgā veidā ar lielām kārdinošām sievietes acīm, kas ievilina savos tīklos mazu vīrieti. Arī tauriņi, bites un skorpioni ir bieži redzami tetovējumi.
Saistībā ar dzīvniekiem katram cilvēkam ir savs personīgais viedoklis ar savām personīgajām simpātijām, bet šo apbrīnojamo būtņu daudzveidība, skaistums un simbolisms vienmēr būs iedvesmas avots māksliniekiem un tiem, kam ir dzīvnieku tetovējumi.
Enkura tetovējuma nozīme.
1980. gadu beigās tetovējumi bija 90% britu flotē dienošajiem. Arī mūsdienās šajā nozarē strādājošo cilvēku vidū tetovējumi ir ļoti izplatīti. «Tetovējums nereti atspoguļo indivīda piederību konkrētai sabiedrības grupai,» raksta sociologs Tonijs Lorencs. Flotē tetovējumi kalpoja arī praktiskiem mērķiem – pēc tiem labāk varēja atpazīt noslīkušos jūrniekus. Enkurs var nozīmēt gan to, ka jūrnieks šķērsojis ekvatoru, gan simbolizēt bojā gājušu jūrnieku vai simbolizēt cerību. Simbolu pētnieks, doktors Mets Loders uzskata, ka enkura tetovējumam mūsdienās vairs nav kādas konkrētas nozīmes.
Eņģeļu tetovējumi un to nozīme.
Eņģeļa attēls uz ķermeņa ir diezgan izplatīts tetovējuma veids mūsdienu pasaulē. Eņģelis vienmēr ir iemiesojis kaut ko gaisīgu, dievišķīgu, šķīstu, tīru un gaišu. Varbūt tieši tādēļ ļoti daudz cilvēki cenšas uz sava ķermeņa attēlot tieši šo būtni – lai daļina no šīm īpašībām pāriet arī uz tetovējuma nēsātāju?
Eņģeļi ir līdzīgi cilvēkiem, maziem bērniem ar nelielu atšķirību – tiem ir spārni. Tieši šie spārni ļauj nosūtīt vārdus, kas ir adresēti dievam. Tulkojumā no grieķu valodas eņģelis ir „engelos”, kas nozīmē arī „starpnieks”. Un tieši eņģelis ir starpnieks starp cilvēku un dievu.
Eņģeļi ir tieši saistīti ar reliģijam, tie bieži parādās svētajos rakstos kā vidutāji starp divām pasaulēm – garīgo un materiālo. Eņģeļi bieži ir sastopami islamā un jūdaismā, bet, protams, visbiežāk šis tēls parādās kristietībā.
Ir sastopami visdažādāko veidu uz cilvēka ķermeņa attēlotie spārnotie vēstneši. Eņģeļi var būt ar arfu, ar tauri, ar zobenu, scepteri, loku un bultām, zizli, vainagu uz galvas, utt. Kā arī neatņemamais atribūts – spārnu pāris. Pec renesanses laikmeta uzplaukuma kļuva moderni eņģeļi, kas izskatās pēc amoriem – mazu bērnu izskatā ar naivām bērnu sejiņām.
Eņģeļa tetovējumam uz cilvēka ķermeņa var būt vairākas nozīmes. Tas var būt sargeņģelis, kas pēc daudzu reliģiju viedokļa, ir katram cilvēkam. Tāpat tas var nozīmēt uzticību, padevību un/vai domu tīrību. Reizēm var redzēt tetovējumu, kurā eņģelis ir sits krustā – šāds tetovējums var nozīmēt piemiņu par kādu un cerību.
Ķīniešu hieroglifu tetovējumi.
Hieroglifu tetovējumi mūsdienās gūst arvien lielāku un lielāku popularitāti visā pasaulē. Šī īpašā tetovējuma stila pievilcības atslēga ir gan hieroglifa skaistumā, gan tā daudzveidībā. Ar vienkārša un stilīga simbola palīdzību ir iespējams nodot (piesaistīt) praktiski jebkuru vēstījumu.
Katrs ķīniešu hieroglifs vai logogramma apzīmē noteiktu vārdu vai izteicienu. Eksistē vismaz 50 000 šādu zīmju, kuras tāpat sauc arī par hanzi simboliem, kas ir ķīniešu rakstības sistēmas pamatā. Pašlaik ikdienā ķīnieši izmanto apmēram tikai 6000 šādas zīmes – saziņas un rakstības vienkāršībai.
Hanzi zīmes, iespējams vecākās rakstības zīmes pasaulē, kā apgalvo ķīniešu vēsturnieki, izgudroja 2600. gadā pirms mūsu ēras leģendārā imperatora Huangdi vēsturnieks un tiesas sekretārs Cangjie. Visticamākais, ka viņš vienkārši apvienoja kopā visus galvenos simbolus, kas bija izkaisīti pa visu seno Ķīnu, un standartizēja tos, lai izveidotu īstu rakstības sistēmu. Arī tūkstošus gadus vēlāk mūsdienu ķīniešu hieroglifi izskatās tādi paši, kā tie senie simboli. Ķīniešu hieroglifus raksta stabiņos un lasa no augšas uz leju, no labās puses uz kreiso.
Starp simboliem, kas ir saglabājušies no senlaikiem, mēs varam atrast tādus, kas apzīmē vienkāršas lietas, kā piemēram, koks, kalns, saule, kājas, roka. Tomēr šādas piktogrammas, kas apzīmē tiešu konkrētu lietu, ir mazāk par 5% no visiem simboliem un tos praktiski vairs neizmanto. Parastie simboli tika apvienoti savā starpā, izveidojot jaunus sarežģītus simbolus, kas apzīmē arī abstraktus jēdzienus.
Lielākā daļa hieroglifu, apmēram 90%, ir pikto-fonētiskie savienojumi, kuru nozīme tiek noteikta ar asociācijām, kas rodas atskaņojot šos simbolus balsī. Tādā veidā hieroglifi ir vizualizēta sarunvaloda.
Hieroglifi tetovējumos nozīmē tieši to, ko hieroglifa īpašnieks ir vēlējies pateikt, tikai skaistākā formā. Kaut arī vēl tagad daudzi pētnieki nodarbojas ar seno sarežģīto hieroglifu atšifrēšanu, cerēt, ka īpaši senie burvju hieroglifi pasargās no ļaunas acs vai atnesīs veiksmi, nez vai ir pareizi – hieroglifi tomēr nav ne kabalas zīmes, ne rūnu raksti, nekādas rituālas funkcijas šiem simboliem nav.
Diemžēl daudzi cilvēki ar „ķīniešu tetovējumiem” pat īsti nemaz nezin, ko katrs hieroglifs nozīmē. Tāpat hieroglifi nav paredzēti stilizēšanai – kāda līnija garāka, kāds mazs lieks ķeksītis līnijas galā, un skat, tev jau ir „sauso brokastu” reklāma!
Kaut arī hieroglifi nav maģiskas zīmes, tomēr tiem ir nozīme. Un ja jūs vienalga esat nolēmuši ļauties seno zīmju tetovējumam, atcerieties, ka tetovējums ar savu nozīmi neapšaubāmi atstāj iespaidu uz tā nēsātāju. Tādēļ, pirms izvēlēties īsto hieroglifu, piecreiz padomājiet, vai izvēlaties īsto simbolu.
Kanji tetovējumi.
Kanji (izrunā “kandži”) – tie ir ķīniešu hieroglifi, kurus izmanto mūsdienu Japānas rakstībā, līdztekus hiraganai, katakanai, arābu cipariem un romadzi (latīņu alfabēts).
Kanji ir ideogrāfiski simboli, tas ir, katrs hieroglifs nozīmē pabeigtu domu vai objektu. Pateicoties savai ietilpībai un skaistajam izskatam, japāņu hieroglifi ir kļuvuši ļoti populāri.
Japāņu termins Kandži (漢字) burtiski nozīmē „Haņu (dinastijas) burti”. Precīzi nav zināms, kādā veidā ķīniešu hieroglifi nokļuva Japānā, tomēr šodien par visticamāko tiek uzskatīta versija, ka pirmos ķīniešu tekstus valstī ieveda budiešu mūki no korejas karalistes Pekche jau V gs. Šie teksti bija uzrakstīti ķīniešu valodā, un lai japāņi varētu tos izlasīt, ievērojot japāņu gramatikas noteikumus, tika izveidota sistēma kambun (漢文).
Pirms nolemt tetovēt šādus simbolus, atcerieties, ka atkarībā no to nozīmes hieroglifiem var būt ļoti sarežģīta forma, pie tam tie var sastāvēt no vairākiem desmitiem elementu. Tāpat svarīgi ir izvēlēties tieši to hieroglifu, kurš apzīmēs „pareizo” nozīmi, lai gadījumā, ja jūs satiksiet cilvēku, kas māk lasīt japāņu hieroglifus, jums nevajadzētu sarkt. :)
Dažus tulkojumus var atrast šeit.
Klauna tetovējums
Kanādas robežsardzes dienestu darbinieku vajadzībām, izrādās, ir izgatavota speciāla tetovējumu skaidrošanas vārdnīca, kas nereti ietver arī visai amizantus tetovējumu skaidrojumus. Saskaņā ar šo rokasgrāmatu, klauna sejai ir nozīme «smejies tagad, raudi vēlāk» vai «dzīvo tagad, maksā vēlāk». Vārdnīcā tiek brīdināts, ka šāda dzīves filozofija nereti ir kontrabandistiem, kas robežu mēģina šķērsot ar narkotiku vai ieroču kravām. Tātad – tetovē klaunu un esi gatavs katrā lidostā uzkavēties ilgāk…
Tetovējums “Krusts”
Gotiskajam krustam, būtībā, nav nekādas reliģiozas nozīmes vai kādas citas reliģiskas jēgas. Tas ir gotiskā stilā stilizēts parastais kristiešu krusts. Gotisko krustu parasti attēlo kopā ar tādiem priekšmetiem, kā naži, zobeni, vai audums un papīrs, kas apvijies ap to.
Kristiešu krusta tetovējums – vēl viens populārs tetovējums. Ir divi šī krusta pamatveidi, kurus var izpaust mākslinieciskā formā. Pirmais – tas ir latīņu krusts, kas būtībā ir vienkāršs koka krusts. Tetovējumā ir jāredz, ka tas ir no koka. Otrais – krusts ar Jēzu Kristu, pienaglotu pie tā. Šādos tetovējumos tāpat var tikt īpaši izceltas naglas rokās vai/ un ērkšķu vainags galvā.
Jebkuram krusta tetovējumam vienmēr var kaut ko pievienot, lai iegūtu savu, unikālo zīmējumu – neatkarīgi no tā, vai tas ir tikai mākslas dēļ vai tur ir kāda apslēpta jēga.
Daži cilvēki nolemj sev izveidot krusta tetovējumu kā atgādinājumu par mīlestību. Jebkurš īsts tattoo meistars viegli pievienos krusta zīmējumam plāksnīti/ lentu/ rāmīti, kur būs vieta vārdam vai datumam.
Vēl kāds populārs tetovējums (tiesa, ne mūsu valstī) ar krusta klātbūtni – tas ir krusts, kas karājas lūgšanu krellēs. Pie tam šis attēls var būt uztetovēts uz plaukstas locītavas.
Mazāk reliģiozi pieejot krusta nozīmei, daudzi cilvēki dod priekšroku netieša krusta tetovējumam – krusts tiek veidots sakrustojot divus priekšmetus, piemēram, divi sakrustoti zobeni vai galvaskauss, kuru krusteniski caurdur divi asmeņi, utt. Citiem patīk vienkāršs koka krusts, kuru apvij vīteņaugi vai rozes, pie tam ziediem šādos tetovējumos ir galvenā loma.
Ķiršu tetovējums ir cieši saistīts ar ķīniešu kultūru. Viņiem tā simbolizē cerību, jaunību un naivumu. Mūsu izpratnē ķirši vairāk simbolizē sievietes skaistumu (briedumu) un sievietes būtību kā tādu. Ne jau par velti daudzās valodās ir teiciens „sieviete kā odziņa” (vai līdzīgi), pie tam asociējot to tieši ar ķiršu ogu gatavību.
Japāņu kultūrā gan ķiršu ogas tiek ignorētas, viņiem visa kultūra balstas tieši uz ķiršu ziediem.
Maori tetovējumi.
Maori ir polinēziešu tauta, kas jau izsenis ir dzīvojusi Jaunzēlandē. Šai tautai, tāpat, kā gandrīz visām polinēziešu tautas grupām, ir raksturīgi tetovējumi uz visa ķermeņa, pie tam lielā daudzumā. Maori savos tetovējumos ieguldīja ārkārtīgi lielu nozīmi. Tetovējumi bija kā cilvēka pase, kas uzrāda informāciju par cilvēku un tā izcelšanos.
Maori savus tetovējumus taisīja uz visa ķermeņa, bet galvenā informācija tika zīmēta uz sejas – pēc tetovējuma pārējie varēja uzzināt šī cilvēka sociālo statusu, dzīves līmeni, dienesta stāvokli. Kari Maori tautām bija ierasta lieta un tiem bija liela nozīme, tetovējumi uz karotāja sejas un noteikta stila apģērbs liecināja par “dienesta pakāpi”. Ne katram bija tiesības uz tetovējumiem uz sejas, un ja izrādītos, ka cilvēka sociālais stāvoklis neatbilst uztetovētajam – šo cilvēku gaidīja nenovēršama nāve.
Vīrieša sejas tetovējums “Moko” dalījās astoņās daļās:
Ngakaipikirau (rangs). Centrālā pieres daļa;
Ngunga (stāvoklis). Rajons ap uzacīm;
Uirere (rangs). Acis un deguna rajons;
Uma (pirmās vai otrās laulības). Deniņi;
Raurau (paraksts). Zem deguna;
Taiohou (darbs). Vaigu rajons;
Wairua (kārta). Zods;
Taitoto (dzimšanas statuss). Žoklis.
Ciltsraksti tika attēloti katrā sejas pusē. Pie tam kreisajā pusē tika atttēlota informācija pa tēva līniju, bet labā pusē tika uztetovēti mātes raduraksti (ne vienmēr, atkarībā no cilts). Ja kādam no radurakstu atzariem nebija nekāda sociālā statusa, tad tā puse palika neskarta. Sievietes gan netika tik aktīvi tetovētas kā vīrieši. Parasti viņām bija tetovējumi uz nāsīm, augšlūpas un zoda.
Maori, tāpat kā daudzās citās ciltīs, bija pieņemts veidot īpašus tetovējumus sakarā ar mīļāko/ tuvinieku nāvi. Pēc Moko zīmējuma tāpat varēja nolasīt reģionālo vai cilšu izcelsmi.
Kā jau augstāk tika minēts, Maori galvenokārt tetovēja uz sejas, tomēr dažām ciltīm tetovējumi tika zīmēti uz dibena un uz gurniem; sievietēm varēja būt tetovējumi arī uz citām ķermeņa daļām, ieskaitot vēderu, gurnus un kājstarpi.
Maori tetovēja tieši seju, jo uzskatīja, ka cilvēka galva ir svēta, un pieredzējis tetovētājs, pirms sākt savu darbu, ilgi pētīja galvaskausa īpatnības. Visiem dižciltīgajiem Maori bija Moko tetovējumi.
Kā liecina arheologu pētījumi, tetovējumi ieradās Jaunzēlandē no austrumu polinēziešu kultūras. Tālāk uz Eiropu tos jau atveda kapteinis Džeimss Kuks. Vīriešiem Moko pārstāja būt populāri XIX gadsimta vidū, bet Maori sievietes savus tetovējumus veidoja visu XX gadsimtu.
Sākot no pagājušā gadsimta 90. gadiem Maori māksla sāka atdzimt un Maori ciltīs atkal sāka tetovēties, pie tam lielākoties ar sentēvu metodi – ar kaula asmeni ar ļoti asām malām. Pēc tetovēšanas procedūras pacientam kādu laiku nedrīkstēja ēst, lai neievazātu infekciju. Tādēļ nācās caur niedres salmiņu ievadīt barības vadā ūdeni un šķidro barību.
Rietumu pasaulē maori tetovējumi ir bijuši modē visu laiku. To interesanto rakstu ir novērtējuši daudzi cilvēki, arī daudzām slavenībām var ik pa brīdim pamanīt uz ādas Jaunzēlandes cilšu tetovējumu motīvus. Mūsdienu maori tetovējumi tiek taisīti uz ķermeņa, nevis uz sejas, un protams, tas tiek darīts ar parasto tetovēšanas mašīnīti.
Pūces tetovējums.
Pūce kā simbols vienmēr ir bijis gudrības un zināšanu iemiesojums. Vismaz tā tas ir lielākajā daļā dažādām tautām un kultūrām. Kaut gan ir dažas tautas un reliģijas, kurām Pūce ir Sātana simbols, ar tādām īpašībām, kā tumsas spēks, vientulība, skumjas, aizmirstība un slikta zīme.
Tomēr mūsdienās tetovējumam nav obligāti jābūt ar kādu nozīmi. Visbiežāk tam ir vienkārši dekoratīvs raksturs, kas patīk tā nēsātājam, bet jēgu katram zīmējumam īpašnieks var izdomāt pats. Ja jūs ieraudzīsiet kādam mājās trīsstūrainu galdu, jūs taču nelauzīsiet galvu “ko gan tas nozīmē” – jūs to pieņemsiet no estētiskā vai praktiskā viedokļa. Tieši tas pats ir ar tetovējumiem.
Tetovētas rozes galerijā.
Rozes tetovējums – rozes zieds Rietumu civilizācijai ir apmēram tas pats, kas Lotusa zieds Austrumu civilizācijai. Tas ir mīlestības, it īpaši tīras mīlestības, simbols. Roze ir visu ziedu karaliene, dēļ sava skaistuma un smaržas – tādēļ arī mīlestību tā simbolizē karalisku – pašu galveno.
No visiem ziedu tetovējumiem roze vienmēr ir bijusi un vēl arvien ir pati populārākā. Interesanti, ka vīriešiem rozes tetovējums ir gandrīz tikpat pieprasīts, kā sievietēm.
Bieži vien rozes tetovē ar ērkšķiem – dabiskajiem rozes aizsarglīdzekļiem. Tas simbolizē atgādinājumu, ka skaistums prasa upurus. Bez riska nav mīlestības, bez mokām nav baudas. Cilvēki bieži vien tetovē sev šādas kombinācijas, lai atgādinātu sev vai citiem par kādu šādu notikumu.
Protams, tas nebūt nenozīmē, ka nedrīkst tetovēt rozes tikai tādēļ vien, ka tās patīk, vai ir atrasts ārkārtīgi skaists tetovējuma paraugs. ;)
Šis tetovējuma simbols visbiežāk tiek asociēts ar nāvi un cietumu. Noziedzīgo bandu locekļiem asara uz vaiga nereti simbolizē kāda drauga vai tuvinieka nāvi, kad tā atriebta. Asara var simbolizēt arī sēras – Eimija Vainhausa apgalvoja, ka viņas asaras tetovējumssimbolizē bijušā vīra cietumā pavadīto laiku.
Senajā Grieķijā un Senajā Romā bezdelīga tika saistīta ar Afrodīti (Venēru) – mīlestības dievieti, un kalpoja kā šo dieviešu sūtne. Senie ēģiptieši upurēja bezdelīgas Mātei Izīdai. Tāpat tās simbolizēja un iemiesoja Dižās Mātes krītiešu un seno šumēru mitoloģijās. Ķīnā bezdelīga ir uzdrīkstēšanās, uzticības, briesmu un labu pārmaiņu simbols. Japāņiem tā asociējas ar mātes rūpēm un ģimenes pavardu. Kristietismā bezdelīgas tradicionāli uzkata par atdzimšanas, jaunas dzīves simbolu.
Tetovējums ar šo straujo, pavasarīgo, neatkārtojamo skaistā savā līniju vienkāršībā putnu ļauj izteikt ļoti daudz ko. Piemēram, bezdelīga ar ziediņu knābī asociējas ar pavasari, virs ligzdas – ar ģimenes mīlestību, lidojumā – dzīves straujumu vai/un domu tīrību. Bezdelīga savam nēsātājam uzdāvinās straujumu un veiklību, kas ir nepieciešama, lai noķertu veiksmi.
Kopā ar enkuriem un nāriņām bezdelīga jau kopš seniem laikiem ir bijusi viena no jūrnieku tetovējumu sastāvdaļām. Tradicionāli tas bija tetovējums, kuru jūrnieki taisīja pēc 5000 jūdžu kuģošanas. Jūrniekam bezdelīga simbolizēja drošu atgriešanos mājās, jo putnu parādīšanās bija pirmā pazīme, ka zeme ir tuvu. Bezdelīgas, kā zināms, ceļo tālus gabalus. Veicot tālus pārlidojumus pāri jūrām un okeāniem, tās sēdās atpūsties uz peldošajiem kuģiem. Pēc 10 000 jūdzēm savā kontā jūrnieks drīkstēja ietetovēt otru bezdelīgu uz otra pleca. Divas bezdelīgas – pieredzējuša jūrnieka pazīme.
Delfīna tetovējuma nozīme var nedaudz mainīties atkarībā no konteksta vai stilistikas, bet tā vienmēr ir tikai pozitīva, un der līdzīgi gan sievietēm, gan vīriešiem.
Drakoni (pūķi) ir zināmi jau izsenis. Šīs gigantiskās, spārnotās, uguni spļaujošās būtnes atgādina aizvēsturiskus dzīvniekus – dinozaurus, kas dzīvoja uz Zemes pirms miljoniem gadu. Tomēr drakons parādījās tieši pateicoties cilvēka iztēlei. Tā pamatā, iespējams, ir daudzie Ķīnā un citās pasaules malās atrastie dinozauru un citu gigantisku dzīvnieku arheoloģiskos izrakumos atrastās atliekas. Daudzām tautām drakoniem varēja būt absolūti pretēja simboliskā nozīme.
Ķīnā šīs mitoloģiskās būtnes bija pārdabisko spēku un imperatora varas simbols. Esot lietus dievs, drakons bieži tika attēlots ap tuvojošiem negaisa mākoņiem. Drakoni tik spēcīgi ir iesakņojušies ķīniešu kultūras mītos un leģendās, ka jau reizēm tiek uzskatīti par ķīniešu tautas priekštečiem. Arī Japānā viens no imperatoriem reiz paziņoja, ka viņš ir nemirstīgā un paša spēcīgākā drakona pēctecis. Tādēļ nav brīnums, ka uz japāņu imperatoru drēbēm ir daudz drakonu attēlu, kas simbolizē imperatora varu un drakonu aizsardzību.
Kā jau tika minēts, drakoni pārstāv četrus elementus – no šejienes loģiski izriet arī mīti par drakonu dominanti gaisā, ūdenī, ugunī un uz zemes. Katras šīs stihijas drakoniem bija savas īpatnības. Ķīniešiem uguni spļaujošs drakons bija saistīts ar zibeni, pērkonu un lietu, tā simbolizējot auglību. Ūdens stihijas drakoni tika uzskatīti par aizsargiem, kā arī bija aizbildņi visām upēm, ezeriem un strautiem, pat privātajiem baseiniem. Papildus stihijas pārstāvošajiem drakoniem, ir mīti un leģendas arī par specifiskiem drakoniem. Piemēram, folklorā ir drakoni, kas apsargā dārglietas, kalpo kādam utt.
Tāpat japāņu un ķīniešu kultūrās ir daudz stāstu par to, kā pēc ilgstošiem ceļojumiem būtnes pārvēršas par drakoniem. Japānā, piemēram, bieži tiek stāstīts par karpām un Koi zivi, kas sava grūtā ceļa galā pārvēršas par drakoniem.
Līdz budisma parādīšanai drakoniem bija galvenā loma ķīniešu un japāņu tautas ticējumos, tāpat arī daosiešu. Devītajā gadsimtā ķīniešu drakons parādījās arī budisma mākslā, kur tas ieguva Budas un budisma svēto likumu aizstāvja lomu. Tā attēls parādījās virs dievnamu vārtiem un uz kapakmeņiem, lai aizsargātu no ļaunajiem gariem. Vispazīstamākie drakonu attēli parādījās devītajā gadsimtā – šajos attēlos drakoniem bija zvīņaina āda, ķepas ar asiem nagiem, mazi radziņi, lielas acis ar biezām uzacīm un asi zobi. Savā bezspārnu iemiesojumā drakons simbolizēja varavīksni.
Rietumos drakons viennozīmīgi simbolizēja ļaunumu. To saistīja ar čūsku-kārdinātāju no Paradīzes Dārza, kas bija visas cilvēces nelaimju pirmsākums. Vēlāk parādījās apraksti par dažu svēto cīņām ar ugunspūķiem, piemēram svētā Mihaila. Var atrast attēlus, kuros ir iemūžināta svētā Georgija cīņa ar jūras drakonu, kurā svētais, esot Anglijas aizbildnis, nepārprotami uzvar.
Grieķu un romiešu civilizācijās karavīri kaujas laikā nēsāja drakonu attēlus kā terora simbolu. Drakoni tika zīmēti arī uz vikingu kuģiem, ķeltiem drakons bija suverēnās varas simbols. Anglosakši drakonu attēloja pēc saviem ieskatiem. Šodien Sarkanais Drakons ir Velsas simbols.
Lai kur neparādītos drakons, tā spēks un vara tika izmantoti vai nu aizsardzībai vai kā ļaunie spēki, kas ir jāuzveic. Uzvarēt uguni spļaujošo drakonu tika uzskatīts par augstāko cilvēka vīrišķības un izturības kritēriju. Ir daudz leģendas par senās Grieķijas varoņiem, kas cīnījās ar drakoniem.
Mūsdienās mēs varam redzēt visdažādākos drakonu attēlus, kas norāda uz dažādām īpašībām – aizsardzību, dievišķīgumu vai briesmoņiem. Ķīniešu astroloģijā cilvēks, kas dzimis drakona zīmē, dzīvē būs līderis.
Drakona tetovējums bieži tiek izmantots kā varas un spēka simbols. Tāpat drakoni ir garīgo un maģisko īpašību simboli. Būtībā tie ir vieni no pašām pazīstamākajām mitoloģiskajām būtnēm pasaulē. Viens no iemesliem, kādēļ drakonu tetovējumi ir tik pieprasīti – tā ir to piesātinātība ar visdažādākajām krāsām un dizaina bagātība. Visdažādāko drakona attēlojamo iespēju dēļ katrs viegli var atrast sev piemērotu kreatīvu zīmējumu.
Ir divu veidu visbiežāk izmantojamo drakonu tetovējumu konstrukcijas. Pirmais – tas ir Rietumu drakons, kam ir zvīņains ķermenis, spārni kā sikspārnim un garš kakls. Otrais – tas ir Austrumu Drakons – tā ķermenis vairāk ir līdzīgs čūskai un tam nav spārnu. Rietumu drakons, galvenokārt ir populārs pateicoties mitoloģiskajiem vēstījumiem, nevis kādai dziļākai jēgai. Tomēr dažreiz ir izņēmumi, piemēram, ķeltu drakons „Dzīves aplis”, kas simbolizē dzīves cikliskumu. Drakoni tāpat var simbolizēt lepnumu par saviem vēsturiskajiem pirmsākumiem – kā piemērs ir Velsas Sarkanais drakons. Ja skatamies uz Austrumu drakoniem, tad šeit tie ir vairāk kā vienkārši čūskveidīgi radījumi. Šeit drakoni simbolizē stihijas. Neesot ne labie, ne ļaunie, tie var būt gan labi, gan cietsirdīgi.
Kaut arī vairākums drakonu tetovējumi ir krāsaini, tie var būt stilizēti un uztetovēti melnā vai dažādu pelēko toņu gammā. Brīnišķīgs variants ir melnās un sarkanās krāsas salikums, tādus bieži izmanto tribal stila tetovējumiem. Ņemot vērā drakonu nepastāvīgo būtību, var izveidot neskaitāmas zīmējumu variācijas, izmantojot fonu kā noteicošo elementu.
Melns vai krāsains, aizņemot necik vietas vai uztetovēts pa visu ķermeni, neatkarīgi no dizaina, drakona tetovējums simbolizē spēku, cēlsirdību, maģiju un pacelšanos virs ikdienišķuma. Drakoni bieži tiek izmantoti kā vēlamās pašizpausmes simbols, kādu mēs vēlētos redzēt sevi – stipru un brīvu.
Mūsdienās vispopulārākie ir virszemes četrkājaino dzīvnieku tetovējumi, it īpaši tādu plēsīgu zvēru, kā lauvu, vilku un tīģeru, attēli. Tomēr ar jebkuru dzīvnieku var izveidot veselas gleznas, parādīt tos nereālā situācijā, krāsās vai izskatā, vai vienkārši uztetovēt dzīvnieku tādu, kāds tas ir. Piemēram, var uztetovēt zirgu (ātruma un brīvības simbols), kas auļo pa lauku, var uzzīmēt koijotu (Amerikas indiāņu mitoloģijā krāpnieks), kas maina savu formu vai vienkārši žirafi (psiholoģiskās vērības un intuitivitātes emblēma) ar garu kaklu, kas izstiepjas pa visu kāju.
Arī jūras dzīvnieku tetovējumi ir ļoti populāri. Tetovējumiem pats pateicīgākais jūras iemītnieks ir delfīns, jo to var izmantot dažādās formās, vienlaicīgi simbolizējot brīvību, labsirdību un rotaļīgu raksturu. Krabji, kā likums, visbiežāk tiek attēloti savā astroloģiskajā iemiesojumā, tomēr daudzi cilvēki veido stilizētus futūristiskus krabju tetovējumus šī dzīvnieka neparastā „ne no šīs pasaules” izskata dēļ. Tāpat bieži tiek tetovēti dažādas sīkās jūras radības, kas parasti simbolizē „brīvi peldošu” raksturu noteiktu elastīgumu. Reizēm pat tiek tetovēti ciklopi – sīkas jūras radībiņas ar gandrīz caurspīdīgiem, asaras lāses formas ķermenīšiem un garām sarkanām ūsiņām.
Samērā bieži tetovējumos tiek attēloti kukaiņi. Kaut arī vairākumam cilvēku šīs klases pārstāvji asociējas ar rāpošanu, daudzi ir apburti ar to neparasto izskatu, aizraujošo vēsturi un dziļo simbolismu. Piemēram, zirnekli (garīgā potenciāla un izaugsmes simbols) var attēlot nedabīgā veidā ar lielām kārdinošām sievietes acīm, kas ievilina savos tīklos mazu vīrieti. Arī tauriņi, bites un skorpioni ir bieži redzami tetovējumi.
Saistībā ar dzīvniekiem katram cilvēkam ir savs personīgais viedoklis ar savām personīgajām simpātijām, bet šo apbrīnojamo būtņu daudzveidība, skaistums un simbolisms vienmēr būs iedvesmas avots māksliniekiem un tiem, kam ir dzīvnieku tetovējumi.
Eņģeļa attēls uz ķermeņa ir diezgan izplatīts tetovējuma veids mūsdienu pasaulē. Eņģelis vienmēr ir iemiesojis kaut ko gaisīgu, dievišķīgu, šķīstu, tīru un gaišu. Varbūt tieši tādēļ ļoti daudz cilvēki cenšas uz sava ķermeņa attēlot tieši šo būtni – lai daļina no šīm īpašībām pāriet arī uz tetovējuma nēsātāju?
Eņģeļi ir līdzīgi cilvēkiem, maziem bērniem ar nelielu atšķirību – tiem ir spārni. Tieši šie spārni ļauj nosūtīt vārdus, kas ir adresēti dievam. Tulkojumā no grieķu valodas eņģelis ir „engelos”, kas nozīmē arī „starpnieks”. Un tieši eņģelis ir starpnieks starp cilvēku un dievu.
Eņģeļi ir tieši saistīti ar reliģijam, tie bieži parādās svētajos rakstos kā vidutāji starp divām pasaulēm – garīgo un materiālo. Eņģeļi bieži ir sastopami islamā un jūdaismā, bet, protams, visbiežāk šis tēls parādās kristietībā.
Ir sastopami visdažādāko veidu uz cilvēka ķermeņa attēlotie spārnotie vēstneši. Eņģeļi var būt ar arfu, ar tauri, ar zobenu, scepteri, loku un bultām, zizli, vainagu uz galvas, utt. Kā arī neatņemamais atribūts – spārnu pāris. Pec renesanses laikmeta uzplaukuma kļuva moderni eņģeļi, kas izskatās pēc amoriem – mazu bērnu izskatā ar naivām bērnu sejiņām.
Eņģeļa tetovējumam uz cilvēka ķermeņa var būt vairākas nozīmes. Tas var būt sargeņģelis, kas pēc daudzu reliģiju viedokļa, ir katram cilvēkam. Tāpat tas var nozīmēt uzticību, padevību un/vai domu tīrību. Reizēm var redzēt tetovējumu, kurā eņģelis ir sits krustā – šāds tetovējums var nozīmēt piemiņu par kādu un cerību.
Katrs ķīniešu hieroglifs vai logogramma apzīmē noteiktu vārdu vai izteicienu. Eksistē vismaz 50 000 šādu zīmju, kuras tāpat sauc arī par hanzi simboliem, kas ir ķīniešu rakstības sistēmas pamatā. Pašlaik ikdienā ķīnieši izmanto apmēram tikai 6000 šādas zīmes – saziņas un rakstības vienkāršībai.
Hanzi zīmes, iespējams vecākās rakstības zīmes pasaulē, kā apgalvo ķīniešu vēsturnieki, izgudroja 2600. gadā pirms mūsu ēras leģendārā imperatora Huangdi vēsturnieks un tiesas sekretārs Cangjie. Visticamākais, ka viņš vienkārši apvienoja kopā visus galvenos simbolus, kas bija izkaisīti pa visu seno Ķīnu, un standartizēja tos, lai izveidotu īstu rakstības sistēmu. Arī tūkstošus gadus vēlāk mūsdienu ķīniešu hieroglifi izskatās tādi paši, kā tie senie simboli. Ķīniešu hieroglifus raksta stabiņos un lasa no augšas uz leju, no labās puses uz kreiso.
Starp simboliem, kas ir saglabājušies no senlaikiem, mēs varam atrast tādus, kas apzīmē vienkāršas lietas, kā piemēram, koks, kalns, saule, kājas, roka. Tomēr šādas piktogrammas, kas apzīmē tiešu konkrētu lietu, ir mazāk par 5% no visiem simboliem un tos praktiski vairs neizmanto. Parastie simboli tika apvienoti savā starpā, izveidojot jaunus sarežģītus simbolus, kas apzīmē arī abstraktus jēdzienus.
Lielākā daļa hieroglifu, apmēram 90%, ir pikto-fonētiskie savienojumi, kuru nozīme tiek noteikta ar asociācijām, kas rodas atskaņojot šos simbolus balsī. Tādā veidā hieroglifi ir vizualizēta sarunvaloda.
Hieroglifi tetovējumos nozīmē tieši to, ko hieroglifa īpašnieks ir vēlējies pateikt, tikai skaistākā formā. Kaut arī vēl tagad daudzi pētnieki nodarbojas ar seno sarežģīto hieroglifu atšifrēšanu, cerēt, ka īpaši senie burvju hieroglifi pasargās no ļaunas acs vai atnesīs veiksmi, nez vai ir pareizi – hieroglifi tomēr nav ne kabalas zīmes, ne rūnu raksti, nekādas rituālas funkcijas šiem simboliem nav.
Diemžēl daudzi cilvēki ar „ķīniešu tetovējumiem” pat īsti nemaz nezin, ko katrs hieroglifs nozīmē. Tāpat hieroglifi nav paredzēti stilizēšanai – kāda līnija garāka, kāds mazs lieks ķeksītis līnijas galā, un skat, tev jau ir „sauso brokastu” reklāma!
Kaut arī hieroglifi nav maģiskas zīmes, tomēr tiem ir nozīme. Un ja jūs vienalga esat nolēmuši ļauties seno zīmju tetovējumam, atcerieties, ka tetovējums ar savu nozīmi neapšaubāmi atstāj iespaidu uz tā nēsātāju. Tādēļ, pirms izvēlēties īsto hieroglifu, piecreiz padomājiet, vai izvēlaties īsto simbolu.
Kanji ir ideogrāfiski simboli, tas ir, katrs hieroglifs nozīmē pabeigtu domu vai objektu. Pateicoties savai ietilpībai un skaistajam izskatam, japāņu hieroglifi ir kļuvuši ļoti populāri.
Japāņu termins Kandži (漢字) burtiski nozīmē „Haņu (dinastijas) burti”. Precīzi nav zināms, kādā veidā ķīniešu hieroglifi nokļuva Japānā, tomēr šodien par visticamāko tiek uzskatīta versija, ka pirmos ķīniešu tekstus valstī ieveda budiešu mūki no korejas karalistes Pekche jau V gs. Šie teksti bija uzrakstīti ķīniešu valodā, un lai japāņi varētu tos izlasīt, ievērojot japāņu gramatikas noteikumus, tika izveidota sistēma kambun (漢文).
Pirms nolemt tetovēt šādus simbolus, atcerieties, ka atkarībā no to nozīmes hieroglifiem var būt ļoti sarežģīta forma, pie tam tie var sastāvēt no vairākiem desmitiem elementu. Tāpat svarīgi ir izvēlēties tieši to hieroglifu, kurš apzīmēs „pareizo” nozīmi, lai gadījumā, ja jūs satiksiet cilvēku, kas māk lasīt japāņu hieroglifus, jums nevajadzētu sarkt. :)
Krusta tetovējumi mūsdienās ir neticami populāri. Un, lai nēsātu uz sava ķermeņa šādu tetovējumu, nebūt nav jābūt kādas reliģijas kaislīgam fanātiķim. Krusts kā zīme ir bijis sen, ilgi pirms kristietisma, kristīgā baznīca vienkārši izvēlējās to par savu vadmotīvu, tādēļ nekādas ekskluzīvas tiesības uz šo zīmi kristīgai baznīcai nav.
Ir ļoti daudz un dažādu konstrukciju krustu tetovējumi.
Vispopulārākie krustu tetovējumi ir ķeltu krusti. Tie ir ļoti sarežģīta raksta mezglojums, kas nekur nesākas un nekur nebeidzas. Daudzi cilvēki izlemj tetovēt ķeltu krustu tieši dēļ šī tetovējuma skaistuma. Patiesībā šim krusta tetovējumam ir dziļāka jēga, nekā jebkuram citam krustam. Īru, skotu un vallieši, ķeltu cilšu pēcteči bieži taisa šādus tetovējumus izrādot lepnumu par saviem priekštečiem. Krusts simbolizē pastāvīgu garīgu attīstību.
Citi cilvēki tetovē sev krustu, jo krusts tāpat ir dzelzs krusta mantojums. Iesākumā, 14. gadsimtā Dzelzs Krusts bija teitoņu bruņinieku symbols. Vēlāk, 1870. gadā tas kļuva par vēcu karotāju simbolu. Šodien tie, kas pieņem lēmumu tetovēt sev dzelzs krustu, vadās no tā, ka šis simbols vienmēr ir nozīmējis arī goda un spēka simbolu. Dzelzs krusts ir klasiskā krusta saīsināts variants, tikai ar platākiem galiem.
Ir ļoti daudz un dažādu konstrukciju krustu tetovējumi.
Vispopulārākie krustu tetovējumi ir ķeltu krusti. Tie ir ļoti sarežģīta raksta mezglojums, kas nekur nesākas un nekur nebeidzas. Daudzi cilvēki izlemj tetovēt ķeltu krustu tieši dēļ šī tetovējuma skaistuma. Patiesībā šim krusta tetovējumam ir dziļāka jēga, nekā jebkuram citam krustam. Īru, skotu un vallieši, ķeltu cilšu pēcteči bieži taisa šādus tetovējumus izrādot lepnumu par saviem priekštečiem. Krusts simbolizē pastāvīgu garīgu attīstību.
Citi cilvēki tetovē sev krustu, jo krusts tāpat ir dzelzs krusta mantojums. Iesākumā, 14. gadsimtā Dzelzs Krusts bija teitoņu bruņinieku symbols. Vēlāk, 1870. gadā tas kļuva par vēcu karotāju simbolu. Šodien tie, kas pieņem lēmumu tetovēt sev dzelzs krustu, vadās no tā, ka šis simbols vienmēr ir nozīmējis arī goda un spēka simbolu. Dzelzs krusts ir klasiskā krusta saīsināts variants, tikai ar platākiem galiem.
Gotiskajam krustam, būtībā, nav nekādas reliģiozas nozīmes vai kādas citas reliģiskas jēgas. Tas ir gotiskā stilā stilizēts parastais kristiešu krusts. Gotisko krustu parasti attēlo kopā ar tādiem priekšmetiem, kā naži, zobeni, vai audums un papīrs, kas apvijies ap to.
Kristiešu krusta tetovējums – vēl viens populārs tetovējums. Ir divi šī krusta pamatveidi, kurus var izpaust mākslinieciskā formā. Pirmais – tas ir latīņu krusts, kas būtībā ir vienkāršs koka krusts. Tetovējumā ir jāredz, ka tas ir no koka. Otrais – krusts ar Jēzu Kristu, pienaglotu pie tā. Šādos tetovējumos tāpat var tikt īpaši izceltas naglas rokās vai/ un ērkšķu vainags galvā.
Jebkuram krusta tetovējumam vienmēr var kaut ko pievienot, lai iegūtu savu, unikālo zīmējumu – neatkarīgi no tā, vai tas ir tikai mākslas dēļ vai tur ir kāda apslēpta jēga.
Daži cilvēki nolemj sev izveidot krusta tetovējumu kā atgādinājumu par mīlestību. Jebkurš īsts tattoo meistars viegli pievienos krusta zīmējumam plāksnīti/ lentu/ rāmīti, kur būs vieta vārdam vai datumam.
Vēl kāds populārs tetovējums (tiesa, ne mūsu valstī) ar krusta klātbūtni – tas ir krusts, kas karājas lūgšanu krellēs. Pie tam šis attēls var būt uztetovēts uz plaukstas locītavas.
Mazāk reliģiozi pieejot krusta nozīmei, daudzi cilvēki dod priekšroku netieša krusta tetovējumam – krusts tiek veidots sakrustojot divus priekšmetus, piemēram, divi sakrustoti zobeni vai galvaskauss, kuru krusteniski caurdur divi asmeņi, utt. Citiem patīk vienkāršs koka krusts, kuru apvij vīteņaugi vai rozes, pie tam ziediem šādos tetovējumos ir galvenā loma.
Teotvējums- ķirsis.
Japāņu kultūrā gan ķiršu ogas tiek ignorētas, viņiem visa kultūra balstas tieši uz ķiršu ziediem.
Maori savus tetovējumus taisīja uz visa ķermeņa, bet galvenā informācija tika zīmēta uz sejas – pēc tetovējuma pārējie varēja uzzināt šī cilvēka sociālo statusu, dzīves līmeni, dienesta stāvokli. Kari Maori tautām bija ierasta lieta un tiem bija liela nozīme, tetovējumi uz karotāja sejas un noteikta stila apģērbs liecināja par “dienesta pakāpi”. Ne katram bija tiesības uz tetovējumiem uz sejas, un ja izrādītos, ka cilvēka sociālais stāvoklis neatbilst uztetovētajam – šo cilvēku gaidīja nenovēršama nāve.
Vīrieša sejas tetovējums “Moko” dalījās astoņās daļās:
Ngakaipikirau (rangs). Centrālā pieres daļa;
Ngunga (stāvoklis). Rajons ap uzacīm;
Uirere (rangs). Acis un deguna rajons;
Uma (pirmās vai otrās laulības). Deniņi;
Raurau (paraksts). Zem deguna;
Taiohou (darbs). Vaigu rajons;
Wairua (kārta). Zods;
Taitoto (dzimšanas statuss). Žoklis.
Ciltsraksti tika attēloti katrā sejas pusē. Pie tam kreisajā pusē tika atttēlota informācija pa tēva līniju, bet labā pusē tika uztetovēti mātes raduraksti (ne vienmēr, atkarībā no cilts). Ja kādam no radurakstu atzariem nebija nekāda sociālā statusa, tad tā puse palika neskarta. Sievietes gan netika tik aktīvi tetovētas kā vīrieši. Parasti viņām bija tetovējumi uz nāsīm, augšlūpas un zoda.
Maori, tāpat kā daudzās citās ciltīs, bija pieņemts veidot īpašus tetovējumus sakarā ar mīļāko/ tuvinieku nāvi. Pēc Moko zīmējuma tāpat varēja nolasīt reģionālo vai cilšu izcelsmi.
Kā jau augstāk tika minēts, Maori galvenokārt tetovēja uz sejas, tomēr dažām ciltīm tetovējumi tika zīmēti uz dibena un uz gurniem; sievietēm varēja būt tetovējumi arī uz citām ķermeņa daļām, ieskaitot vēderu, gurnus un kājstarpi.
Maori tetovēja tieši seju, jo uzskatīja, ka cilvēka galva ir svēta, un pieredzējis tetovētājs, pirms sākt savu darbu, ilgi pētīja galvaskausa īpatnības. Visiem dižciltīgajiem Maori bija Moko tetovējumi.
Kā liecina arheologu pētījumi, tetovējumi ieradās Jaunzēlandē no austrumu polinēziešu kultūras. Tālāk uz Eiropu tos jau atveda kapteinis Džeimss Kuks. Vīriešiem Moko pārstāja būt populāri XIX gadsimta vidū, bet Maori sievietes savus tetovējumus veidoja visu XX gadsimtu.
Sākot no pagājušā gadsimta 90. gadiem Maori māksla sāka atdzimt un Maori ciltīs atkal sāka tetovēties, pie tam lielākoties ar sentēvu metodi – ar kaula asmeni ar ļoti asām malām. Pēc tetovēšanas procedūras pacientam kādu laiku nedrīkstēja ēst, lai neievazātu infekciju. Tādēļ nācās caur niedres salmiņu ievadīt barības vadā ūdeni un šķidro barību.
Rietumu pasaulē maori tetovējumi ir bijuši modē visu laiku. To interesanto rakstu ir novērtējuši daudzi cilvēki, arī daudzām slavenībām var ik pa brīdim pamanīt uz ādas Jaunzēlandes cilšu tetovējumu motīvus. Mūsdienu maori tetovējumi tiek taisīti uz ķermeņa, nevis uz sejas, un protams, tas tiek darīts ar parasto tetovēšanas mašīnīti.
Tomēr mūsdienās tetovējumam nav obligāti jābūt ar kādu nozīmi. Visbiežāk tam ir vienkārši dekoratīvs raksturs, kas patīk tā nēsātājam, bet jēgu katram zīmējumam īpašnieks var izdomāt pats. Ja jūs ieraudzīsiet kādam mājās trīsstūrainu galdu, jūs taču nelauzīsiet galvu “ko gan tas nozīmē” – jūs to pieņemsiet no estētiskā vai praktiskā viedokļa. Tieši tas pats ir ar tetovējumiem.
No visiem ziedu tetovējumiem roze vienmēr ir bijusi un vēl arvien ir pati populārākā. Interesanti, ka vīriešiem rozes tetovējums ir gandrīz tikpat pieprasīts, kā sievietēm.
Bieži vien rozes tetovē ar ērkšķiem – dabiskajiem rozes aizsarglīdzekļiem. Tas simbolizē atgādinājumu, ka skaistums prasa upurus. Bez riska nav mīlestības, bez mokām nav baudas. Cilvēki bieži vien tetovē sev šādas kombinācijas, lai atgādinātu sev vai citiem par kādu šādu notikumu.
Protams, tas nebūt nenozīmē, ka nedrīkst tetovēt rozes tikai tādēļ vien, ka tās patīk, vai ir atrasts ārkārtīgi skaists tetovējuma paraugs. ;)
Tetovējumu krāsu nozīme un saderība
.jpg)
Zaļā ir zaļumu, dabas un vasaras krāsa, tajā pat laikā tā rada lietišķu atmosfēru un drošības sajūtu. Labi sader kopā ar brūno krāsu, izraisa uzticamības un atbalsta sajūtu. Lieliski harmonē ar sarkano krāsu, austrumu motīvi šajos savienojumos izskatās ļoti neparasti.
.jpg)
Melnā – 78%
Sarkanā – 5%
Zaļā – 4%
Zilā – 4%
Baltā – 3%
Brūnā – 3%
Violetā – 2%
Rozā – 1%
trešdiena, 2014. gada 26. novembris
Tetovējumu stili.
Maori- spilgtākie polinēziešu tetovēšanas stila pārstāvji. Būtībā ir notikusi liela tradicionālo maori tetovējumu kultūras atdzimšana. Maori tetovējumu praktizēšanas sākums meklējams Jaunzēlandē pirms vairāk nekā tūkstots gadiem. To nozīme var būt visplašākā- kā personu apliecinošs dokuments, statuss, ģenealoģija un arī kā atbilstība precēties. Pašā būtībā maori tetovējumi iezīmē skaistumu un mežonību.
.jpg)
Japāņu irezumi un kanji- japāņu tetovējumu stils turpina savu popularitāti. Šajā stilā izpildītie tetovējumi ir vieni no detalizētākajiem, tādēļ arī aizņem daudz vairāk laika. Piemēram tradicionālais “ķermeņa komplekta” (iekļaujot rokas, muguru, kāju augšējo daļu un krūtis) tetovēšana var ilgt vairākus gadus, katru nedēļu apmeklējot tetovēšanas salonu. Tieši tādēļ daudzi izvēlās kādu vienu motīvu tetovēt, piemeram japāņu karpu tikai uz muguras lāpstiņas.
Kanji pēc neseno tetovējumu aptaujas ir vieni no populārākajiem. Šis tetovējums ir japāņu rakstības simbols ar kādu nozīmi. Der iegaumēt, ja vēlaties kādu vārdu, teikumu vai teicienu pārvērst kanji simbolos, der griezties tikai pie profesionāla japāņu pareizrakstības speciālista, lai nesanāktu pārpratumi.
Haida tattoos- nosaukums cēlies no “hidery” ar nozīmi “cilvēki”. No arī kā pats nosaukums haidas ciltij. Tā tiek uzskatīta par vienu no vecākajā iedzīvotāju kopienām jaunajā pasaulē. Haida ir vietējie iedzīvotāji Ziemeļamerikas rietumu krastā, betpolitiski tiek atzīti pie Kanādas. Joprojām pastāv Haidu valoda, bet tā ir ļoti apdraudeta, konevar attiecināt uz tetovējumiem. Pateicoties tiem Haida kultūra neizmirsīsies.
Ķeltu- vēl viens tetovējumu stils, kura vēsture sniedzās tūkstošiem gadu atpakaļ. Sākumā ķelti savas prasmes veidot sarežģītus mākslas veidojumus praktizēja uz metāla rotaslietām un ieročiem. Pēctam jau sāka savus rakstus pārnest uz cilvēka ar tetovēšanas palīdzību. Lielākā ķeltu tetovējumu dizaina daļa ņemta no to mūku latīņu valodā sarakstītās grāmatas “Book of Kells”. Ļoti daudz viņiem ir mezglu tetovējumu, kas simbolizē mūžīgo nāves un atdzimšanas apli.
Borneo- tradīcijām bagāti tetovējumi, kuru sākums meklējams pasaules trešajā lielākajā salā Borneo. Ja agrāk šā stila tetovējumi bija cilšu locekļu statusa zīme, tad tagad tie vairāk kļuvuši par dekoratīvu elementu, atšķirībāno pašiem maori, kuri joprojām savus tetovējumus izvēlās pēc kādiem noteiktiem principiem.
Reliģiozie- arvien pieaugoša popularitāte pieņemās tetovējumi, kas atspoguļo nēsātāja garīgo un reliģisko pārliecību. Šo tēmu bieži vien izvēlās kā pirmo tetovējumu, un šeit var pieskaitīt svēto sirdis, Jēzus vai Jaunavas Marijas attēlus, Budas vai hinduisma Dieva ilustrācijas.
Tribal- ļoti izplatīts tetovējumu stils, kurš kā lielākā daļa stilu, radies no senām ciltīm. Pats nosaukums arī nozīmē cilts tetovējums. Vēsturiski šos tetovējumus izmantoja rituālos, kad jaunietis pāriet pieaugušā statusā. Ja piemēram meitene nevarēja paciest tetovējuma sāpes, tad viņu nevarēja precēt, jo nespēs tikt galā ar sāpēm kad dzims bērns. Savukārt, ja zēns nespēja tikt galā ar sāpēm, tad uzskatīja, ka arī iespējams būs slikts karavīrs un tas nozīmēja, ka viņu var izolēt no cilts.
.jpg)
Gotiskie- cieši saistīts stils ar mūziku, bet ne tikai ar gotisko. Pārsvarā lielākai daļai roka, metāla un to blakusstilu mūziķiem ir šādi tetovējumi. Vienojošais pavediens ir galvaskausu, mīlas un naves tēmas.
Amerikāņu klasiskie jeb oldschool- joprojām aktuāli, saukti par vecās skolas tetovejumiem, kam raksturīgs vienkāršs dizains ar treknām kontūrām. Populari ir klasiskie dizaini- bruņoto spēku simboli, pinup meitenes, sirdis un citi dizaini, kurus apvija lentītes ar vārdu, teikumu vai kādu īpašu datumu.
Ķeltu- vēl viens tetovējumu stils, kura vēsture sniedzās tūkstošiem gadu atpakaļ. Sākumā ķelti savas prasmes veidot sarežģītus mākslas veidojumus praktizēja uz metāla rotaslietām un ieročiem. Pēctam jau sāka savus rakstus pārnest uz cilvēka ar tetovēšanas palīdzību. Lielākā ķeltu tetovējumu dizaina daļa ņemta no to mūku latīņu valodā sarakstītās grāmatas “Book of Kells”. Ļoti daudz viņiem ir mezglu tetovējumu, kas simbolizē mūžīgo nāves un atdzimšanas apli.
Tetovējuma vēsture.
Tetovēšanas tradīcija, tas ir, zīmējumu un ornamentu veidošana uz cilvēka ķermeņa, caurdurot ādu un ievadot krāsu tajā, radās ilgi pirms arhitektūras, mūzikas un, vēl jo vairāk, modes. Arheologi atraduši priekšmetus no akmens laikmeta, kuri tiek uzskatīti par tetovēšanas piederumiem. Tur tika atrasti krāsu podiņi, mazas kaula un krama adatiņas un īpatnējās ģeometriskās figūras (strīpas un punkti) uz agrīno mākslinieku gatavotajām skulptūrām. Tie tika atrasti kopā ar klinšu gleznojumiem. Seno cilvēku augumus greznoja maģiskas zīmes, kurās tika iekodēta cilts piederība, ticība un sasniegumi. Nozīmīgākos dzīves notikumus atzīmēja ar īpašiem rituāliem un — uz ādas. Tetovēšanas pirmsākumi ir meklējami jau tālajā paleolīta laikmetā. 3300.gadus p.m.ē, datētas cilvēku mirstīgās atliekas ar tetovējumiem. Uz šīm atliekām tika saskatītas dažādas paralēlas līnijas un zem kreisās kājas - krusts. Cilvēki tetovējumos saskatīja dziļu jēgu - tie bija dzīvības un nāves simboli, zīmes, kas aizsargāja no ļaunajiem gariem. Dažādas tetovēšanas paliekas ir redzamas arī pirmajām mūmijām, kā arī cilvēkiem no Dienvidamerikas, Eiropas, Āfrikas, Āzijas. Pats vecākais līdz mūsdienām saglabājies cilvēka līķis rotāts ar 15 tetovējumiem. Tas tika atrasts ledājā uz Itālijas un Austrijas robežas 1991. gadā. Zinātnieki uzskata, ka tam ir 5300 gadu un viņš ir miris 40 gadu vecumā. Šis vīrs, kas pārstāv bronzas laikmetu, ir vislabāk saglabājies salīdzinājuma ar Vācijā un Skandināvijā vai Anglijā līdz šim atrastajām mūmijām. Šos tetovējumus zinātnieki skaidro kā vienkāršu rotāšanās tieksmi, tos, iespējams, izmantoja maģiskos rituālos vai arī, lai apliecinātu savu sociālo stāvokli. Pirmās tetovēšanas tehnikas balstījās uz ādas skrāpēšanu ar asu priekšmetu, pēc tam līdz asinīm saskrāpētajā ādā iepildīja krāsvielu. Sadzīšanas procesā šajās rētās krāsa palika uz mūžu, radot noturīgu zīmējumu. Šo seno paņēmienu izmantoja indiāņu ciltis. Vēl kādā citā tetovēšanas tehnikā izmantoja adatas un diegus. Šos diegus iekrāsoja melnā krāsā. Diegs ar adatas palīdzību palika ķermenī, tā veidojot zīmējuma kontūras. Šajā tehnikā radītie darbi parasti bija primitīvi zīmējumi. Pēdējais pavērsiens tetovēšanas attīstībā bija 1980.gadā, kad Ņujorkā Reilijs izgudro tetovēšanas mašīnu. Tetovēšanas izplatīšanās Eiropā aizsākās 18.gs beigās.
Tetovējums.
Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas. Tas ir viens no populārākajiem ķermeņa modifikācijas veidiem. Tetovējums nozīmē pigmenta ievadīšanu vienu milimetru zem ādas ar speciālu, tam paredzētu ierīci - tetovēšanas mašīnīti. Tetovēšana ir māksla, kas pastāv gan primitīvā, gan profesionālā līmenī. Mūsdienās tetovējumi uz ādas vieniem ir kļuvuši par mākslas veidu, dažiem tie apliecina piederību kādai konkrētai domubiedru grupai.
otrdiena, 2014. gada 25. novembris
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Abonēt:
Ziņas (Atom)