Tetovējuma vēsture.

Tetovēšanas tradīcija, tas ir, zīmējumu un ornamentu veidošana uz cilvēka ķermeņa, caurdurot ādu un ievadot krāsu tajā, radās ilgi pirms arhitektūras, mūzikas un, vēl jo vairāk, modes. Arheologi atraduši priekšmetus no akmens laikmeta, kuri tiek uzskatīti par tetovēšanas piederumiem. Tur tika atrasti krāsu podiņi, mazas kaula un krama adatiņas un īpatnējās ģeometriskās figūras (strīpas un punkti) uz agrīno mākslinieku gatavotajām skulptūrām. Tie tika atrasti kopā ar klinšu gleznojumiem. Seno cilvēku augumus greznoja maģiskas zīmes, kurās tika iekodēta cilts piederība, ticība un sasniegumi. Nozīmīgākos dzīves notikumus atzīmēja ar īpašiem rituāliem un — uz ādas. Tetovēšanas pirmsākumi ir meklējami jau tālajā paleolīta laikmetā. 3300.gadus p.m.ē, datētas cilvēku mirstīgās atliekas ar tetovējumiem. Uz šīm atliekām tika saskatītas dažādas paralēlas līnijas un zem kreisās kājas - krusts. Cilvēki tetovējumos saskatīja dziļu jēgu - tie bija dzīvības un nāves simboli, zīmes, kas aizsargāja no ļaunajiem gariem. Dažādas tetovēšanas paliekas ir redzamas arī pirmajām mūmijām, kā arī cilvēkiem no Dienvidamerikas, Eiropas, Āfrikas, Āzijas. Pats vecākais līdz mūsdienām saglabājies cilvēka līķis rotāts ar 15 tetovējumiem. Tas tika atrasts ledājā uz Itālijas un Austrijas robežas 1991. gadā. Zinātnieki uzskata, ka tam ir 5300 gadu un viņš ir miris 40 gadu vecumā. Šis vīrs, kas pārstāv bronzas laikmetu, ir vislabāk saglabājies salīdzinājuma ar Vācijā un Skandināvijā vai Anglijā līdz šim atrastajām mūmijām. Šos tetovējumus zinātnieki skaidro kā vienkāršu rotāšanās tieksmi, tos, iespējams, izmantoja maģiskos rituālos vai arī, lai apliecinātu savu sociālo stāvokli. Pirmās tetovēšanas tehnikas balstījās uz ādas skrāpēšanu ar asu priekšmetu, pēc tam līdz asinīm saskrāpētajā ādā iepildīja krāsvielu. Sadzīšanas procesā šajās rētās krāsa palika uz mūžu, radot noturīgu zīmējumu. Šo seno paņēmienu izmantoja indiāņu ciltis. Vēl kādā citā tetovēšanas tehnikā izmantoja adatas un diegus. Šos diegus iekrāsoja melnā krāsā. Diegs ar adatas palīdzību palika ķermenī, tā veidojot zīmējuma kontūras. Šajā tehnikā radītie darbi parasti bija primitīvi zīmējumi. Pēdējais pavērsiens tetovēšanas attīstībā bija 1980.gadā, kad Ņujorkā Reilijs izgudro tetovēšanas mašīnu. Tetovēšanas izplatīšanās Eiropā aizsākās 18.gs beigās.